"Ieejas vestibils joprojām atgādina Rīgai pagājušā gadsimta sākumā raksturīgo bagātīgo arhitektūru. Ienākot ēkā, cilvēks var just iedvesmu darbam. Pretī galvenajai ieejai ir majestātiskas kāpnes. Tās veda uz lielo kases operāciju zāli un turpina saistīt visus stāvus, piešķirot ēkai lielmēroga celtnes statusu."

Tā raksta Jānis Lejnieks grāmatā "Arhitekta Paula Mandelštama trešais stils"

Kopā ar arhitektūras pētnieku Jāni Lejnieku staigājam pa arhitekta Paula Mandelštama projektētās bijušās Rīgas Komercbankas (vēlāk Latvijas Kredītbankas) telpām un skatām, kādus vaibstus te ienesa Latvijas Radio, kad šeit ienāca 20. gadsimta 40. gadu nogalē. Kas ir saglabājies no bankas laikiem un kas - mainījies? Kā arī uzzinām, ko uz viena no šī nama dēļiem savulaik ir uzrakstījis kāds vācu karagūsteknis.

Saruna par Jāņa Lejnieka grāmatu "Arhitekta Paula Mandelštama trešais stils" arī raidījumā Radio mazā lasītava.

Namu eklektisma stilā, kur kopš 1949. gada mājo Latvijas Radio, projektēja ebreju arhitekts Pauls Mandelštams. Dzimis turīga tirgotāja  Hirša Mandelštama ģimenē Žagarē, skolojies Rīgā Politehniskajā institūtā, kur vispirms ieguvis mehāniķa un pēc tam arhitekta izglītību.  Mūsu galvaspilsētā ir ap 50 namiem, ko projektējis šis arhitekts, likumsakarīgi, ka šoreiz tuvāk iepazīsim ēku Doma laukumā 8.

Kopā ar Jāni Lejnieku esam iegājuši vestibilā, kur daļējs grīdas flīzējums, kupolveida griesti un plašās kāpnes ir saglabājušies no nama pirmsākumiem. Dodamies uz grāmatā piesaukto bijušo kases operāciju zāli. Jānis Lejnieks bruņojies ar senā projekta kopijām skatās, kas tolaik ir ierakstīts un iezīmēts bankas būvniecības pIānā.

(..)

Tur, kur tagad cokolstāvā ir kafejnīca, padomju laikos dekoratīvo kolonnu kapiteļus greznoja piecstaru zvaigznes, atbilstoši tā dēvētajam Staļina barokam, ideoloģija tika pausta arhitektūrā. Ievērības cienīgs ir fakts, ka 1946. gadā, kad bankas ēku sāka pārveidot radio vajadzībām, pārbūves darbus veica vācu armijas karagūstekņi.

Grāmatā "Latvijas Radio- 75" ilggadīgs radio inženieris un Radio tehniskas daļas maiņas priekšnieks Ilmārs Ūlands rakstīja: "Celtniecības darbos bija norīkoti vācu  armijas  karagūstekņi. Radio ēkas pusstāvā celtnieki vairāku mēnešu garumā kala durvju ailes vienā no bijušās bankas seifiem. Šim seifam bija dubultas dzelzsbetona sienas ar aptuveni 80 centimetru platu eju starp tām, kuru vajadzības gadījumā drošības nolūkos varēja piepildīt ar ūdeni.  Šāda sistēma radio namam, protams, nebija vajadzīga. Gūstekņi būvēja arī studijas pirmajā stāvā un tehniskās telpas otrajā."

Un pirms gada, pārbūvējot tiešā ētera studiju, Radio saimniecības daļas vadītājs Andis Balodis uzgāja dēli, kur uzrakstu vācu valodā atstājos kāds no šiem gūstekņiem.